(Ne)dienas ar laptopu

Lap-tops, ja līdzi man, izskatos es blā blā blā. Tā nu lai turpina dziedāt Fredis. Man cita sāpe!

Protams, ka atkal salasoties šādas tādas lietas par savas WiFi kartes darba spējām Linux vidē, izlēmu, ka nu jāpārbauda dzīvē kā tas viss izskatās. Ar domu gan, ka no Win atteikties pavisam nesanāks un kad nu savajadzēsies, tad nu ar vmware palīdzību palaidīšu XP ar visiem skolai nepieciešamajiem štruntiem.

Izvēle bija skaidrāka par skaidru – Kubuntu 6.10 edgy. Install process viss gludi, jo nu nav jau īsti tur nekā tāda, kas varētu aiziet šķērsām (mxz – es backupus taisu ). Iebūtojos un 2.6.17-10 kodolā iekļautais bcm43xx modulis neatbalsta vēl manu bcm4311 tīkleni. Jāpiemin arī tas, ka iespēja ndiswrapper+win driveris tiek atmesta pašā iesākumā. Gribu visu native. Riebjas lietas, kas jādarbina caur dibenu. Tas būtu tas pats, kas ēst ar kāju – varēt var, bet vai vajag? Ok, sākam lasīt un meklēt akal kaudzi ar info un ar saukli “lai top buttsex” dodos cīņā! Pēc nedēļu garas cīņas un daudzkārtējas kernel pārkompilēšanas un kernel loga sūtīšanas moduļa developeriem, atsēdos un sāku domāt. Hmm, kāda velna pēc man tas viss vajadzīgs? Kārtējo reizi pašapliecināšanās, ka es to varu? Fuck that – varu, bet man vajag, lai vienkārši strādā!!! (Btw tīklene strādāja, bet nu performance pielīdzināma 0, max ko izspiedu bija ~25kb/s un manuprāt to drīzāk var saukt par lēnumu, nevis ātrumu) Tad nu veiklu rokas kustību novācu visu nost un atliku uz laptopa atpakaļ Win, kas strādā, pie tam nevainojami. Taču tas nenozīmē, ka vēlme absolūti pāriet uz *nix (mājas PC Win nav redzējis gadus 2us vismaz) ir mazinājusies. Tā teikt – ik pa laikam pačekošu, kas notiek ar šo WiFi moduļa projektu. Kad tas būs pietiekoši notestēts un iekļauts kodolā – tad arī būšu gatavs savu laptopi pārmest uz Kubuntu.

OMG satiksme

Nu izstāstiet man jaunieši un jaunietes kas notiek ar satiksmi Rīgā. Vakar no savas Cēsu ielas pieturas plkst. 17:45 gribēju aizbraukt līdz Katedrālei, jo 18:00 biju izlēmis apmeklēt Linux Centra organizēto pasākumu saistībā ar Ubuntu communitie un tā (dikti interesants pasākums izvērtās, kurā labprāt iesaistīšos un ziedošu daļu sava brīvā un darba laika ). Ok, atpakaļ par to satiksmi. No Cēsu ielas pieturas līdz Dailes teijāterim braucu nieka 15min. Tad pieturā izlecu ārā un ar kājām 10min laikā jau biju pie LU. Bija tā, ka visa Brīvības iela, sākot no Tallinas ielas līdz Brīvības piemineklim bija viena liela, nebeidzama propka! WTF! Vai tiešām tik daudz auto pēkšņi ir savairojušies (krešu pa ceļam nebija)? Man domāt, ka nē! Gribētos dzirdēt RD satiksmes departamenta domas par visu šo vājprātu.

Kādam varbūt kāds links or smthg ir par šī brīža satiksmi Rīgā (kaut kāda statistika, viedokļi)? Dikti gribētos uzzināt kur tad ir tie klupšanas akmeņi.

P.S.Un vēl – šodien savu desktop PC mājā uz Kubuntu 6.10 Edgy upgreidoju. Šķiet, ka kaste pat fiksāka palikusi!:)

Kā ta

Vai kādam gadījumā kaut kur kādā pūra lādē nemētājas kāda universāla recepte kā uzburt svētku sajūtu, kad no tās nav ne ziņas ne miņas? Pamosties no rīta un ir pofig. Tel. pilns ar sms, bet vienlaga pofig, jo ir tikai viena sms, kas lika nedaudz iesmaidīt humora ziņā. Būtu forši ielikt tagad kādu zilas, zaļas (ieliec kura krāsa labāk tīk) krāsas ripiņu zem mēles un “hopāāā” – rekur ar svētku sajūta! (nesatricināmais pūlis priekā auro un gavilē.)

Super draugu portālā vispār negribas rādīties un lasīt tos infantīlos apsveikumus, kas tieši tādā pašā tekstā nonāks pie vēl 19123714814 Mārtiņiem un Mārčiem. Mņā, lūk tāds rīts manā smilškastē!

Apsveicu sevi vārda dienā.

P.S.Ah jā, šodien ir doma braukt nopirkt jaunu karburatoru.

Juhuhuuuu

Pavisam piemirsu te iebliezt faktu, ka 7dien (5.novembrī) tika atklāta kārtējā dēļbraukšanas sezona!:) Baiļi priekš šīs sezonas atklāšanas bija tīri solīdi sapūtuši sniegu, par ko, protams, liels prieks!;)

Nu tagad jāgaida normāls sals un sniegs, lai var nedēļā 2-3 reizes braukt uz kalnu.