Dikti žēl. James Brown dies at 73 …

Izdomāju palasīt ziņas un kā ierasts atvēru tvnetu. Še tev – dikti saskābu par šito rakstu. Laikam būtu vēl bik skumjāk, ja būtu bijis ar uz viņa koncertu. Žēl, dikti žēl. Mazliet gan pārsteidza šie fakti: ” Brauns ierakstījis vairāk nekā 50 albumu, un vairāk nekā 119 viņa singlu iekļuvušas populārāko dziesmu tabulās.”

Nu laikam jau nebija vairs tā veselība no labākajām, bet nu mūziku labu labo paspēja radīt onka, paldies viņam par to.

Tipa klusie svētki

Nu jā, jāsāk jau ar to, ka šorīt pamodos jau 9os un pat jutos netipiski izgulējies – tā bieži man negadās pēdējā laikā. Tad nu izdomāju, ka tomēr aizbraukšu uz kādu veikalu – sacīts darīts. Vilšanās gan bij liela, jo nu nekrita acīs nekas tāds, ko gribētos nopirkt un dāvināt. Tad nu neko – vīns un mandarīni bija vienīgais mans pirkums un ar lepnu smaidu devos ārā no veikala.

Atkal staigājot pa veikalu aizdomājos par to cik daudz sūdu cilvēki pērk , tērē naudu, saiņo dikti skaistos papīros. Nezinu, bet nu manā skatījumā ir pilnīgi bezjēdzīgi dāvināt kautko, lai tikai būtu kautkas uzdāvināts, ļoti labi apzinoties, ka tas kurš saņem dāvanu vienkārši tēlo pārsteigumu un sajūsmu. Tas ir pat diezgan briesmīgi, jo agrāk nācās līdzīgu sajūsmu imitēt tikai tāpēc, lai neaizvainotu dāvinātāju. Stulbi ne – “priecāties” par dajebkādu štruntu, ko nekad mūžā neizmantosi un nobāzīsi visdziļākajā kaktā, vai ideālā gadījumā atdosi labdarībai.

Labi, štrunts – vakars diezgan jēdzīgs padevies, vēders pilns līdz augšai, ar māsas sīko izplosījos, šādas tādas dāvanas ar dabūju un tagad jau laikam jādomā par došanos pie miera un tā!:)