Nepieklājīgi ilgi klusēts – sāku runāt!

Šķiet pagājusi vesela mūžība un šī vietne jau pamirusi vai kas ļauns noticis ar viedo ļurinātāju. Varu visus apbēdināt – ar mani viss kārtībā, tikai nepārvaramais slinkums liek par sevi manīt!
Īsos vārdos neliela atskaite par to kas ir noticis par šo laiku kopš z-svētkiem:
1)ar ActionMan bijām ciemos pie mxz tur tālajā Austrālijā. Labākais atvaļinājums kāds jebkad bijis, pie tam nekad pat sapņos nebija rādījies, ka savā dzīvē izdosies nokļūt tur down under. Sīkākos stāstos nav vērts izplūst, vien piebildīšu faktu, ka ja es tagad pateikšu, ka “tur bija forši”, tad Austrālija nudien apvainosies un nemūžam mani vairs tur negribēs redzēt. Ah jā, atradu arī savus pierakstus par dažādiem piedzīvojumiem AUS, bet nu tie lai paliek pie manis, jo citiem tas viss būtu par garu un par garlaicīgu.
Reiņa flickr lentā ar šis tas atrodams bilžu izskatā.
2)Pirms aizbraukšanas (25.12.2007.) lielā steigā paspēju pabeigt un izdrukāt savu maģistra darbu, jo nodošanas termiņš bija 18.01.2008. Bet nu kā zināms, tad tajā laikā laiski atpūtāmies Gold Coast pludmalē baudot sauli un Pasific ocean spēku uz bodyboard un surfboard ar abiem jau minētajiem slaistiem. Darbu iesēja un nodeva mana māmiņa (buču jau iedevu par to). Aizstāvēšana bija 04.02.2008., kad jau biju atgriezies, un ziniet ko? Varat mani visi daudzbalsīgi apsveikt – aizstāvēju darbu. Darbs nebija nekāds izcilais, bet nu katrā ziņā atbilstošs tam, cik liels loderis esmu, kā arī tam, cik daudz laika man bija dots tā rakstīšanai! Katrā ziņā esmu trakoti lepns par vērtējumu 7.
3)It kā jau būs pagājis mēnesis, kopš esam atpkaļ LV, bet nu nekādi nevaru atkal pierast pie šejienes, pie drūmajām sejām, cilvēku depresijām, nomāktības, pretīgā laika utt. utjp. Pismanizirgs – vēl joprojām gribas atpakaļ. Bija doma, ka nu drīz jau tā vēlme pāries, bet nu nekā – kā nepāriet, tā nepāriet. Tad nu tālāk jāsāk likt uz rūtiņu papīra trekni + un – kāpēc braukt un kāpēc nebraukt. Varu jau tagad pateikt, ka to plusu kāpēc braukt ir krietni vien vairāk nekā mīnusu. Pagaidām ļauju visam ritēt savu gaitu un tad jau manīs. Katrā gadījumā uz kādu laiku pārcelties uz turieni būtu baigi feini. Jauna pieredze un biedrs mxz kā pionieris no manu draugu vidus jau priekšā. Par garlaicību laikam nenāktos sūdzēties.