Izmazgāts USB flash

Katram noteikti ir savs noteikts rituāls, kas tiek izpildīts pirms došanās ārā no mājām ikdienas gaitās. Ar “rituāls” es domāju to, ka tiek pārbaudītas kabatu saturs, iedarbināts kāds portatīvs mūzikas spēlētājs utt. Tad nu šorīt izpildot šo rituālu secinu, ka bikšu kreisajā kabatā kautkas trūkst. Pēc nelielām pārdomām saprotu kas tieši – USB flash. Izmeklējos un nesaprotu kur būtu pazaudējis. Jau viena ideja ienāca prātā, ka varbūt 5dienas ballītes laikā esmu paspējis šo pazaudēt. Bet nekā – tad uz veļas žāvētāja ieraudzīju žūstošās džinsas, kas man vakar pa dienu bija kājās, un tad pār mani nāca apskaidrība. Ar nelielām bažām pārbaudīju kabatas un tik tiešām – flash bija izmazgāto bikšu kabatā. Protams, ka baigi par to nepārdzīvoju, gluži otrādi – sāku loģiski domāt un prātot, ka nu nekas jau viņam nevar notikt un ja arī būs aizgājis pie “tēviem”, tad būs iemesls iegādāt jaunu. Ierados darbā, izpūtu slapjumu, kas bija iekšā, mazliet pažāvēju un slēdzu klāt. Visi dati vietā un darbojas kā nākas. Tagad man ir trakoti tīrs flash!:D
Starp citu – 5dien Linux centra telpās bija feina pasēdēšana par godu Ubuntu Gutsy Gibbon 7.10 relīzei. Izmēģināju arī LiveCD no flash (tagad jau izmazgātā ), par ko jau rakstīju. Darbojas.
Vēl viena lieta – Capital ir sākuši baigi feino akciju. Darba devēji, studenti utt. var berzēt roķeles. Mazas izmaksas un produktam tiešām ne vainas. Datori “Gauja”, kā jau zināms, tiek komplektēti tepat Latvijā. Nav nekādi Sony VAIO vai iMac’i, bet savu darbu dara.

Honda CBRF2

Nu ko? Nesaproti kas tas par virsrakstu? Šodien sēdēju, domāju un izdomāju – ja jau reiz te rakstu par savā ziņā tehniskām lietām, tad kāpēc gan nerakstīt pāris vārdos arī par savu otru aizraušanos un prieku – motobraukšanu un visu kas ap to saistās?
Ar visvisādas tehnikas vadīšanu laikam esmu saistīts kopš sevi atceros – tēvam klēpī pastūrēt žiguli, tad jau kad man bija kādi gadi 11, sencis iemācīja braukt ar GAZ53 (jā, jā – tas lielais ar kravas kasti), ar kuru braucot uz ceļu skatījos cauri stūrei un sēdēju uz pašas benķa maliņas, lai varētu sajūgu izspiest līdz galam. Tad jau evolucionēju un laukos iemācīja mani braukt ar “divdesmitpiecīti” (lauku puikas sapratīs), tālāk jau žigulis un viss cits, kam vismaz divi rati un uz priekšu iet izmantojot iekšdedzes dzinēju. Laikam jau būtu diezgan nekorekti atzīties, bet viens pats pa Valmieras ielām sāku vizināties jau 14gadu vecumā. Labi, ne par to šis stāsts – pie pirmā moča tiku 15gadu vecumā. Tas bija tā sauktais “zaičiks”. Principā šāds, tikai briesmīgi zaļā krāsā.

Achmed – The Dead Terrorist

Achmed – the Dead Terrorist

Sen tā nebiju pārsmējies! Jeff Dunham ir lielisks!;)
Skaties un smejies!:)

Pirmie iespaidi par Ubuntu Feisty

Ir pagājušas ~24h, kopš uz mana NX6310 laptopa mitinās Ubuntu, kā arī lielais hajs ir pārgājis sakarā ar WiFi vieglu piedabūšanu pie dzīvības! Tas nozimē, ka varu arī nedaudz racionālāk paraudzīties uz Ubuntu Feisty kā vidi, kurā veikt savas ikdienas darbības. Ar ikdienas darbības es domāju interneta/e-pasta pārlūkošana, skype, gtalk, kādu dokumentu rakstīšana, spreadsheet’u uzmeistarošana, mazliet skaņa, bilde un kustīga bilde, P2P. Domāju, ka līdzīga shēma ir lielākai daļai datoru lietotāju.
Vakar vakarā arī atcērējos frāzi, ko Linuss laikam bija teicis – “lai lietotu Linux, ir jāmaina arī domāšana” un es šo domāšanu laikam esmu mainījis jau sen un par to man tik tiešām ir liels prieks. Pie tam – līdz apskaužamai vienkāršībai ir noslīpēts Ubuntu Desktop instalācijas process. Ticiet man – XP ar visiem draiveriem salikt prasa daudz vairāk laika un nervu.

Sarunas uz VAS Latvenergo

Šodien, atnākot mājup no darba, nočekoju pastkastīti. Nekā nav – tukšs. Tad iegāju dzīvoklī un atcerējos par Lattelecom rēķinu par decembri, ko biju laiski nometis koridorī uz galdiņa pie citiem štruntiem ar domu, ka nu vēlāk samaksāšu. Izdomāju, kas tas “vēlāk” ir pienācis un jāataisa ka tā aploksne vaļā un jāpalūr cik tad cik naudiņām jāšķiras. Atļaušos piebilst, ka par novembri man rēķins bija 3,54Ls – tas ir, 3Ls abonēšana + PVN. Izrādas, ka novembrī LTK līnijas telefona klausuli nebiju pacēlis pat.

Tipa klusie svētki

Nu jā, jāsāk jau ar to, ka šorīt pamodos jau 9os un pat jutos netipiski izgulējies – tā bieži man negadās pēdējā laikā. Tad nu izdomāju, ka tomēr aizbraukšu uz kādu veikalu – sacīts darīts. Vilšanās gan bij liela, jo nu nekrita acīs nekas tāds, ko gribētos nopirkt un dāvināt. Tad nu neko – vīns un mandarīni bija vienīgais mans pirkums un ar lepnu smaidu devos ārā no veikala.

Atkal staigājot pa veikalu aizdomājos par to cik daudz sūdu cilvēki pērk , tērē naudu, saiņo dikti skaistos papīros. Nezinu, bet nu manā skatījumā ir pilnīgi bezjēdzīgi dāvināt kautko, lai tikai būtu kautkas uzdāvināts, ļoti labi apzinoties, ka tas kurš saņem dāvanu vienkārši tēlo pārsteigumu un sajūsmu. Tas ir pat diezgan briesmīgi, jo agrāk nācās līdzīgu sajūsmu imitēt tikai tāpēc, lai neaizvainotu dāvinātāju. Stulbi ne – “priecāties” par dajebkādu štruntu, ko nekad mūžā neizmantosi un nobāzīsi visdziļākajā kaktā, vai ideālā gadījumā atdosi labdarībai.

Labi, štrunts – vakars diezgan jēdzīgs padevies, vēders pilns līdz augšai, ar māsas sīko izplosījos, šādas tādas dāvanas ar dabūju un tagad jau laikam jādomā par došanos pie miera un tā!:)

Kā ta

Vai kādam gadījumā kaut kur kādā pūra lādē nemētājas kāda universāla recepte kā uzburt svētku sajūtu, kad no tās nav ne ziņas ne miņas? Pamosties no rīta un ir pofig. Tel. pilns ar sms, bet vienlaga pofig, jo ir tikai viena sms, kas lika nedaudz iesmaidīt humora ziņā. Būtu forši ielikt tagad kādu zilas, zaļas (ieliec kura krāsa labāk tīk) krāsas ripiņu zem mēles un “hopāāā” – rekur ar svētku sajūta! (nesatricināmais pūlis priekā auro un gavilē.)

Super draugu portālā vispār negribas rādīties un lasīt tos infantīlos apsveikumus, kas tieši tādā pašā tekstā nonāks pie vēl 19123714814 Mārtiņiem un Mārčiem. Mņā, lūk tāds rīts manā smilškastē!

Apsveicu sevi vārda dienā.

P.S.Ah jā, šodien ir doma braukt nopirkt jaunu karburatoru.

Juhuhuuuu

Pavisam piemirsu te iebliezt faktu, ka 7dien (5.novembrī) tika atklāta kārtējā dēļbraukšanas sezona!:) Baiļi priekš šīs sezonas atklāšanas bija tīri solīdi sapūtuši sniegu, par ko, protams, liels prieks!;)

Nu tagad jāgaida normāls sals un sniegs, lai var nedēļā 2-3 reizes braukt uz kalnu.

Interesanti

Biedrs tc bij iemetis savu mob.tel. vēsturi. Saliku visu pa plauktiņiem – nepatīkams fakts. Man telefoni pārsvarā savu kopdzīvi ar mani ir beiguši burziņu laikā!:(

Te nu ar manu mob.tel. vēsture:

Manu mobīlo telefonu vēsture
Modelis: Nokia 5110 Nu kārtīgs riekstu sitamais, alu ar baigi viegli bij ar jamo attaisīt Slidotavā pavilku uz pēcpuses (telefons bija aizmugurējā kabatā) un iznīcināju displeju. Pārdevu pa 10Ls, jo bija laba baterija un tā.   Modelis: Nokia 3210 Uz īsu laiku dabūju 5110 nokas vietā, jo nu kā tad bez sakariem? Pat neatceros kam atdevu!   Modelis: Siemens ME45 Tad bija kaukāda milzīga Motorola pirms šitā, neatceros modeli!:( Nolauzu jamam antenu pa šmigu nākot no Multikluba!:D A šitais Siemens bija mega kruts tad! Vienkārši izbeidzās!:P Viņš tapa peldināts utt. so beigās tomēr neizturēja un atdeva galus!:(   Modelis: Samsung SGH-N620 Pat neatceros kur dabūju. Baigais mēsls bija. Pazaudēju kaukādā burziņā pie Gaujas.   Modelis: Nokia 6610i Baigi labs telefons, tik tas ekrāns varēja būt labāks. Nospēra v-rīgā.   Modelis: Nokia 8310 Māsa aizdeva uz laiku kamēr tiku pie jauna. Dzīvs un vesels vēl joprojām.   Modelis: Sony Ericsson K700 Mazcenas mobilais. Labākais kāds man bijis. Pagājušajā 5diena displejs “izbeidzās”   Modelis: Nokia 8310 Akal lietoju šito. Saprotu, ka mega labs telefons tomēr. Patīk man tie vecie zvanu signāli ar. Tie bling-bling jau bik aknās sēž. Līdz nopirkšu jaunu – lietošu šito. Kad nopirkšu jaunu? VVZ
Te nu pašam iespēja uztaisīt līdzīgu vēstures materiālu	© Студия YourLAB.RU Sotovik.RU

1988.gada Galants

Tad nu rādās, ka manā īpašumā ir nonācis 1988.gada Mitsubishi Galants. Ne ne, es viņu nepirku – man kolēģis viņu dāvina, jo viņam viņu nav kur likt un jams stāv jau 2us gadus nekustināts un man kā reiz vajag uz laiku pārvietošanās līdzekli no punkta A uz punktu B ar nelielām izmaksām. Dažs labs jautās – kur palika Golfs? Ar golfu viss bumbās, bet nu Galantam vairāk extru (pilna elektronika un jaudas ar mazliet vairāk, bet nu nesmuks gan bez gala un malas)!:D So sencim dodu akal ar Golfu vizināties.
Tad nu pastāsts tāds, ka pēc 2u vakaru jāšanās ap to auto, ar kolēģi kopīgiem spēkiem, atradām lielo vaininieku kapēc auto nelec. Karburators!!! Nu nekas, atradīšu kāda šrotā strādājošu un mēģināšu pašrocīgi samainīt. Sex jau laikam baigais būs, bet nu tas ir riktīgs challenge!
Tad jau stay tuned par progresu!;)